Raiskuma ciema ainavu vēl šodien veido ap 20 Raiskuma muižas ēku, tā apliecinot mūsu kultūrai raksturīgu stila un skaistuma izjūtu. 40 minūšu garā pastaigā var apiet visam ēku kompleksam apkārt, un pēc tās - aicināti iegriezties Raiskuma alus darītavā (iepriekš piesakoties pa tālr. 20370370).
Ungurmuiža ir harmonisks 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, tas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd Latvijā nav saglabājušās līdzīgas baroka koka celtnes, kuru iekštelpas ir tik bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem.
Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, celta 13. gadsimtā. Unikāla ar to, ka pēc vairākām pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām. Vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
Straupes baznīca ir unikāla ar faktu, ka tā celta 13. gadsimtā kā Lielstraupes pils ansambļa sastāvdaļa, kā arī ar to, ka tā ir vienīgā baznīca Latvijā, kurai ir no baznīcas atdalīts koka zvanu tornis, kurš būvēts atsevišķi 1848. gadā.
Piķiera namiņš saglabājies vēl no Mazstraupes muižas laikiem, kad muižnieku kārtas pārstāvju vidū populāras bija medības, līdz ar to vajadzīgi medību suņi. Ēkas vienā galā dzīvojis piķieris (medību suņu pārzinis), otrajā – medību suņi. 1970. gados te bija stallis Straupes skolas vienīgajam zirgam. 2005. gadā namiņu atjaunoja Straupes tūrisma biedrība, aktualizējot tūrisma infrastruktūras sakārtošanu.
Straupes zirgu pasta stacija bija viena no lielākajām Vidzemes guberņas nozīmes stacijām. Vidzemes zirgu pasta sakaru sistēmu izveidoja 17.gs. Straupes zirgu pasta stacija bija viena no pirmajām, kur 18. -19.gs. mijā koka apbūvi nomainīja mūra ēkas. Ēkas tika izvietotas abpus Rīgas – Valmieras ceļa.
Straupes dzirnavas, agrāk sauktas par Mazstraupes ūdensdzirnavām, atrodas Straupes centrā, Braslas upes labajā krastā. Iespējams, ka senākās dzirnavas šeit uzbūvētas vienlaikus ar Mazstarupes pili, tātad līdz 1408. gadam. 17.gs. Mazstraupes dzirnavas tika nopostītas, taču tās atjaunojot, tika saglabāts ēkai raksturīgais nocietinājuma veidols.
Mazstraupes muižas pils bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu Rozenu pils. Līdz šim zināmajos rakstos pils pirmo reizi pieminēta 1408. gadā. Sākotnēji pils bijusi kāšveida celtne ar nocietinātu iekšējo pagalmu, kuru apjozuši augsti mūri, ar tajos iebūvētiem. Sienu biezums sasniedzis gandrīz 2 metrus.
Lielstraupes pili ieskauj parks un dīķis. Parkā aug vietējo un eksotisko koku sugas, kuru vidū ir minamas arī tādas sugas kā sniegāju jasmīns, balzāma baltegle. Parka tālākajā stūrī atrodas savdabīgs atsevišķs koka zvanu tornis, kas ticis būvēts 1848. gadā.
Vējiņu pilskalns atrodas Braslas upes labajā krastā ap 3 km uz Z no Straupes pie Vējiņu mājām. Tā nedaudz nolaidenais plakanums, kas ir 55 m atrodas ap 10 m virs Braslas upes līmeņa. Liela daļa Vējiņu pilskalna plakuma izpostīta ar divām lielām jau senatnē iegruvušām dabīgām kritenēm. Pilskalna pakājē pie Braslas upes atrasts ap metru biezs kultūrslānis.
Pusceļā starp Straupi un Plāci atrodas Straupes pastorāts – 18. gadsimta pirmās puses mācītājmāja, viena no vecākajām Latvijā.
Jau 1637. gadā Mazstraupes teritorijā bija izraudzīta vieta pastorātam, turpat, kur tas atrodas joprojām. 1669. gadā uzcēla mācītājmāju, kūti, klēti un riju. Visa mācītājmuižas apbūve aizgāja postā Ziemeļu kara laikā, vēlāk draudzes muižnieki uzcēla jaunu mācītājmāju.
Panūtes kalns-pilskalns atrodas pie Panūtu mājām, augstā zemes ragā pie Panūtes upītes ietekas Braslā. Kalna nogāzes ļoti stāvas, īpaši A mala,kas vērsta pret Braslu. Pilskalna plakums līdzens, trīsstūrveida. Tā garums 40 m, platums platākajā vietā 25 m.
Baterija kalns-pilskalns atrodas 1,5 km no Straupes centra, pie Pilskalnu mājā. Pilskalns ierīkots 8 m augstā, stāvā kalnā Braslas upes un kāda strauta satekā, tādējādi pilskalnu no divām pusēm aizsargā ūdeņi un gravas. Labi saglabājusies pils un priekšpils vieta.